No redzējuma uz rīcību. ES globālā stratēģija praksē — trīs gadus vēlāk, raugoties nākotnē

14.06.2019

Augstā pārstāve un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni ir iesniegusi trešo progresa ziņojumu par Eiropas Savienības globālās stratēģijas īstenošanu (“ES globālā stratēģija praksē — trīs gadus vēlāk, raugoties nākotnē”), kuru ES ārlietu un aizsardzības ministri apspriedīs Ārlietu padomē 2019. gada 17. jūnijā Luksemburgā. Ziņojumā aplūkots progress, kas pēdējo trīs gadu laikā kopš globālās stratēģijas iesniegšanas 2016. gada jūnijā panākts piecās prioritārajās jomās, t. i., Savienības drošība, valsts un sociālā izturētspēja uz austrumiem un dienvidiem no Savienības, integrēta pieeja konfliktiem un krīzēm, sadarbībā balstītas reģionālās sistēmas un globālā pārvaldība 21. gadsimtā, kā arī sniegti norādījumi par iespējamu turpmāko rīcību turpmākajos gados.

Priekšvārds ziņojumam par ES globālās stratēģijas īstenošanu, kuru sagatavojusi Augstā pārstāve Federika Mogerīni: “Mēs nekad neesam uzskatījuši, ka globālā stratēģija ir teorētisks pasākums. Tā vienmēr ir bijusi iecerēta kā mūsu darbības kompass, un tieši tā šī stratēģija ir izmantota kopš tās sagatavošanas. Pirms trim gadiem mēs sacījām, ka pasaule ir “sarežģīta un konfliktu skarta”. Mēs sapratām, ka Eiropa ir jāpadara spēcīgāka un drošāka, mēs jutām atbildību pret Eiropas iedzīvotājiem un mūsu partneriem un sapratām, ka izmantojam tikai nelielu daļu no mūsu kopējā potenciāla.

Šodien situācija pasaulē nav labāka kā pirms trim gadiem. Tomēr Eiropa arvien vairāk tiek uzskatīta par pasaules mēroga atskaites punktu. Tas ir arī tāpēc, ka mēs esam izpētījuši mūsu Savienības neizmantoto potenciālu jo īpaši drošības un aizsardzības jomā. Šis ziņojums rāda ceļu, ko esam mērojuši šajos gados. Tas liecina, ka esam izpildījuši daudzus solījumus, kas pausti globālajā stratēģijā, un ka dažos gadījumos esam sasnieguši vēl vairāk, nekā cerējām. Eiropas Drošības un aizsardzības savienība ir spērusi pirmos soļus. Tagad dalībvalstis veic ieguldījumus kopējos rūpniecības un pētniecības projektos, lai attīstītu visu aizsardzības spēju spektru, kas nepieciešams mūsu kopējai drošībai. Mūsu starptautiskajām misijām ir labākas vadības struktūras, un mēs esam apņēmušies vairāk ieguldīt mūsu civilajā darbībā. Mēs vairāk nekā jebkad agrāk sadarbojamies ar mūsu partneriem — sākot no Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturētājiem līdz NATO, no Āfrikas miera nodrošināšanas operācijām līdz ASEAN valstīm. Mūsu partneri zina, ka Eiropas spēks nav tikai mūsu maigā vara.

Tomēr tas nav vienīgais iemesls, kāpēc mēs arvien vairāk kļūstam par pasaules mēroga atskaites punktu. Laikā, kad uz ANO un uz noteikumiem balstītu globālās pārvaldības ideju tiek izdarīts arvien lielāks spiediens, mēs esam veicinājuši multilaterālismu vairāk nekā jebkad agrāk. Mēs to esam pierādījuši, pastiprinot mūsu finanšu saistības pret ANO sistēmu, piemēram, glābjot no finanšu krīzes ANO aģentūru Palestīnas bēgļiem, atbalstot ANO ģenerālsekretāra reformu programmu un strādājot, lai saglabātu vienošanos ar Irānu kodolenerģijas jomā. Taču tas nav viss. Mēs vienmēr esam centušies izveidot atbilstošu daudzpusēju satvaru, ar kura palīdzību risināt pasaules krīzes. Tas ir vienīgais veids, kā rast ilgtspējīgus risinājumus mūsdienu problēmām. Mēs vienmēr esam izmantojuši savas mobilizēšanas spējas, lai veicinātu daudzpusējību, un centušies pie viena sarunu galda savest kopā attiecīgos reģionālās un globālās varas pārstāvjus. Šī ideja ir pamatā Briseles konferencēm par Sīriju, Starptautiskajai kontaktgrupai Venecuēlas jautājumos, Lībijas kvartetam un reģionālajām sanāksmēm, kuras mēs organizējām par Afganistānu. Mēs uzskatām, ka esam atbildīgi par to, lai sniegtu savu ieguldījumu uz sadarbību vērstā veidā.

Tas attiecas arī uz mūsu reģionu, sākot ar Balkāniem, kur mūsu iesaistes pozitīvais potenciāls ir milzīgs un vēl nepieredzēts. Tomēr tas attiecas arī uz pārējo pasauli. Eiropas Savienība ir kļuvusi par neaizstājamu partneri miera un drošības nodrošināšanā visā pasaulē.

Globālajā stratēģijā tika izklāstīts redzējums par Eiropas vietu pasaulē, bet tas arī veicināja mūsu Savienības ārējās darbības lielāku saskaņotību. Mēs iestājāmies par to, ka ir nepieciešams būt vienotākiem, ne tikai lai virzītos uz vēl ciešāku Savienību, bet galvenokārt — lai padarītu mūsu darbību efektīvāku un izlēmīgāku. Šajos gados mēs esam panākuši progresu, saskaņojot politiku attīstības un drošības jomā. Pastāv nenoliedzama saikne starp iekšējiem un ārējiem notikumiem, un mūsu politika ir attiecīgi attīstījusies, ņemot to vērā. Mēs esam izstrādājuši gudrākus finanšu instrumentus, piemēram, trasta fondus, un ES dalībvalstis sadarbojas ANO Drošības padomē tādā veidā, kas šķita neiespējams tikai pirms trim gadiem.

Globālā stratēģija šajos grūtajos laikos ir bijusi mūsu kolektīvais kompass. Šī stratēģija bija rezultāts divu gadu kolektīvām pārdomām ES iestādēs un dalībvalstīs, kā arī sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību un akadēmiskajām aprindām. Šajā procesā radās jauna vienprātība par to, kas mūsu Savienībai bija vajadzīgs, par to, kā mums trūka, kā arī par nepieciešamo darbības virzienu.

Progress ir bijis iespējams tikai tāpēc, ka tika apliecināta spēcīga kolektīvā politiskā griba virzīties uz priekšu.Taču viss, ko esam sasnieguši, var izrādīties īslaicīgs, ja šāda politiskā griba nākotnē kļūs vājāka. Rezultāti ir jākonsolidē, un ir jāturpina pētīt apzinātās iespējas. Šajā ziņojumā ir uzsvērti sasniegumi un trūkumi, kā arī ierosināta iespējamā turpmākā rīcība.

Ar globālo stratēģiju mēs esam izvēlējušies ceļu uz spēcīgāku Eiropu. Šī izvēle mums būs jāapliecina katru dienu, ar katru šajā ceļā sperto soli.”

- Federika Mogerīni  Noklikšķiniet, lai palielinātu un izlasītu ziņojumu:


Skatīt arī