Ko mēs darām

ES uztur diplomātiskās attiecības ar gandrīz visām pasaules valstīm. Tā ir iesaistījusies stratēģiskās partnerattiecībās ar ietekmīgākajām pasaules valstīm, veido intensīvu dialogu ar jaunietekmes valstīm un ir noslēgusi divpusējos asociācijas līgumus ar vairākām kaimiņvalstīm. Eiropas Savienību ārpus tās robežām pārstāv daudzas ES delegācijas, kuru funkcijas līdzinās vēstniecību uzdevumiem.

Eiropas Savienība pasaulē

Eiropas Savienība veic svarīgus uzdevumus starptautisko attiecību jomā, izmantojot diplomātiju, tirdzniecību, attīstības palīdzību un darbojoties starptautiskajās organizācijās.

Līdz ar Lisabonas līgumu (2009) nāca būtiski jaunievedumi ārējās darbības jomā. Proti, tika izveidots Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amats un nodibināts ES diplomātiskais dienests — Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD).

Augstajam pārstāvim (pašlaik šo amatu ieņem Ketrina Eštone) ārlietu jomā ir funkcijas, ko agrāk veica ik pa sešiem mēnešiem rotējošā prezidentvalsts, ES Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā un ārējo attiecību komisārs.

Augstā pārstāvja pilnvaras:

  • vadīt Eiropas Savienības kopīgās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu;
  • sniegt ieteikumus, kā pilnveidot šo politiku, ko Augstā pārstāve īsteno Padomes uzdevumā, un gādāt, lai pieņemtie lēmumi tiktu izpildīti;
  • pildīt Ārlietu ministru padomes priekšsēdētāja pienākumus;
  • Augstais pārstāvis ir viens no Komisijas priekšsēdētāja vietniekiem, tādējādi tiek nodrošināta ES ārējās darbības saskaņotība;
  • pārstāv Eiropas Savienību jautājumos, kas saistīti ar kopējo ārlietu un drošības politiku, veic politisko dialogu ar trešām pusēm Savienības vārdā un pauž tās nostāju starptautiskajā arēnā;
  • pārvalda Eiropas Ārējās darbības dienestu, ES delegācijas ārpussavienības valstīs un starptautiskajās organizācijās.

  

EĀDD palīdz Augstajam pārstāvim nodrošināt Savienības ārpolitikas saskaņotību un koordināciju, kā arī sagatavo priekšlikumus attiecībā uz politiku un šos priekšlikumus īsteno, kad tos ir apstiprinājusi Padome. Dienests palīdz arī Eiropadomes priekšsēdētājam un Komisijas priekšsēdētājam un Komisijas locekļiem veikt to attiecīgās funkcijas ārējo attiecību jomā un nodrošina ciešu sadarbību ar dalībvalstīm. Visā pasaulē esošo ES delegāciju tīkls ir EĀDD struktūras sastāvdaļa.

Turpinājumā uzskaitīti tikai daži to uzdevumu piemēri, ko Eiropas Savienība uzņēmusies visā pasaulē.

  • Miera atjaunošana un uzturēšana. Politiskajai, praktiskajai un ekonomiskajai palīdzībai, ko sniegusi ES, ir bijusi ļoti liela nozīme miera atjaunošanā Rietumbalkānos pēc bijušās Dienvidslāvijas kariem. Sākot no Bosnijas un Hercegovinas līdz pat Melnkalnei — visā reģionā ES ir izmantojusi savu ietekmi, lai veicinātu mieru un samierinātu konfliktējošās puses. Jaunākais piemērs ir dialogs, ko ES palīdzējusi veidot starp Serbiju un Kosovu (tā sauktais Belgradas – Pristinas dialogs).

  • Labs kaimiņš ārpussavienības valstīm. Uz austrumiem un dienvidiem no Eiropas Savienības ir daudzas valstis, kurās pēdējos gados notikušas straujas politiskas izmaiņas. Tā sauktais “arābu pavasaris” ir nesens piemērs. Tāpēc Eiropas kaimiņattiecību politikas mērķis ir uzturēt ciešas un draudzīgas attiecības ar valstīm, kas robežojas ar ES. Šī politika izpaužas, piemēram, kā demokrātijas, cilvēktiesību, atvērtās tirdzniecības veicināšana un sadarbība vīzu lietās.

  • Palīdzība attīstības jomā. Vai zinājāt, ka ES ir vislielākais šādas palīdzības sniedzējs pasaulē? 2010. gadā ES un tās dalībvalstis palīdzības sniegšanai izdeva 53,8 miljardus eiro. Šī nauda ir palīdzējusi būtiski uzlabot dzīves apstākļus miljoniem cilvēku visā pasaulē.

  • ES kopā ar ANO, ASV un Krieviju ietilpst četriniekā, kas cenšas panākt mieru Tuvajos Austrumos. Eiropas stratēģiskā prioritāte ir arābu valstu un Izraēlas konflikta atrisināšana. ES atbalsta risinājumu ar divām valstīm: neatkarīga, demokrātiska un stabila Palestīna mierā un drošībā pastāvētu līdzās Izraēlai.

  • Eiropas Savienība par ļoti svarīgām uzskata cilvēktiesības un gādā, lai tās ievērotu it visur pasaulē. Tām ir atvēlēta ievērojama loma ES ārējo attiecību veidošanā: gan politiskajā dialogā ar ārpussavienības valstīm, gan attīstības politikā un palīdzībā, gan daudzpusējos forumos, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā.

  • Eiropas Savienība cieši sadarbojas ar Apvienoto Nāciju Organizāciju daudzos jautājumos. Atzīdama multilaterālisma vērtības, ES uzskata, ka starptautiskajās attiecībās ir vajadzīgi savstarpēji atzīti, saistoši noteikumi; šī pārliecība ir skaidri pausta Lisabonas līgumā.

  • Drošības vairošana visā pasaulē. Atbilstīgi ES kopējai drošības un aizsardzības politikai (KDAP) ES vada civilas un militāras misijas visā pasaulē. Tās var izpausties ļoti dažādi — sākot no robežu pārvaldības līdz vietējās policijas apmācīšanai. Piemēram, operāciju “EUNAVFOR Atalanta” īsteno pie Somālijas krastiem un tās ietvaros apkaro pirātus un apsargā Pasaules Pārtikas programmas humānās palīdzības sūtījumus sausuma skartiem reģioniem.

  • Krīžu novēršana un humānā palīdzība. Gandrīz puse visas starptautiskās humānās palīdzības nāk no Eiropas Savienības un tās dalībvalstīm. Tai pateicoties, tiek izglābtas cilvēku dzīvības tādās vietās kā Āfrikas rags, kur bads apdraud veselas kopienas. Turklāt Eiropas Savienība ir gatava saskaņoti rīkoties, lai sniegtu palīdzību jebkurā starptautiska mēroga katastrofā cietušajiem, — vai tā būtu zemestrīce Haiti, cunami Japānā vai plūdi Pakistānā. Šiem mērķiem Eiropas Savienībā izmanto visus rīkus, kas ir tās rīcībā.

  • Eiropas Savienība bija viens no virzītājspēkiem sarunās par Kioto protokolu klimata pārmaiņu jomā. Arī pašlaik tās CO2 emisiju samazināšanas programma, iespējams, ir visprogresīvākā un visambiciozākā pasaulē, un ar to ES ir apliecinājusi savas vadošās pozīcijas šajā jomā, kurā iecerēts īstenot vērienīgas pārmaiņas. ES nolūks ir izveidot koalīciju, kuras darbs vainagotos ar juridiski saistošu nolīgumu klimata pārmaiņu jomā.

  • Tirdzniecība. Eiropas Savienība ir pasaulē lielākais tirdzniecības bloks. Eiropas Savienībai ir vienota pozīcija šajā jomā, ko tā aizstāv tirdzniecības sarunās ar starptautiskiem partneriem. Tā vēlas panākt, lai starptautiskās tirdzniecības sistēma būtu atvērta un godīgāka.

  • Eiropas Savienības paplašināšanās: no 6 valstīm līdz pat 28 valstīm. Tā ir pakāpeniski pārveidojusies no sešu valstu savienības 1957. gadā līdz pat 28 valstu savienībai pašlaik. Jo īpaši strauji tas notika pēc komunistu režīma sabrukuma Viduseiropā un Austrumeiropā. Dalība ES un tās nestā politiskā un ekonomiskā stabilitāte ir vilinoša daudzām valstīm, kas arī vēlas pievienoties. Tomēr tām vispirms ir jāiztur attiecīgi “eksāmeni”, proti, cita starpā tiek pārbaudīts, vai tās ir pietiekami demokrātiskas un ar pietiekami spēcīgu likuma varu.
  • Drukāt
  • Atjaunot rakstzimju standartizmeru
  • Palielinat rakstzimju izmeru par 150 %
  • Palielinat rakstzimju izmeru par 200 %