ES un cilvēktiesības

JaunumiRSS

Citi jaunumi

ES un cilvēktiesības © ESES un cilvēktiesības © ES

Eiropas Savienība cilvēktiesības uzskata par vispārējām un nedalāmām. Tā aktīvi tās veicina un aizstāv kā pašu mājās, tā attiecībās ar ārpussavienības valstīm.

Cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums ir Eiropas Savienības pamatvērtības. Tās ir paredzētas dibināšanas līgumā. Līdz ar ES Pamattiesību hartas pieņemšanu 2000. gadā tās tika nostiprinātas. Vēl vairāk tās tika nostiprinātas, kad 2009. gadā stājās spēkā Lisabonas līgums un tika noteikts, ka Pamattiesību harta ir juridiski saistoša.

Valstīm, kas vēlas pievienoties ES, jāievēro cilvēktiesības. Visos tirdzniecības un sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm ir ietverta klauzula, kas nosaka, ka cilvēktiesības ir būtisks abu pušu attiecību elements.

Eiropas Savienības cilvēktiesību politika ietver pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības. ES ar savu politiku arī tiecas sekmēt sieviešu un bērnu tiesības, mazāktautību un pārvietotu personu tiesības.

Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments, kura budžets laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam sasniedz 1,1 miljardu eiro, atbalsta nevalstiskās organizācijas. Šo instrumentu izmanto, lai atbalstītu tos, kuri veicina cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, nāvessoda atcelšanu, cīņu pret spīdzināšanu, rasismu un citiem diskriminācijas veidiem.

ES Padome ir sagatavojusi ikgadējo ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju, kurā aplūkotas ES ārējās darbības cilvēktiesību jomā 2012. gadā. Pēc tam, kad 2012. gada 25. jūnijā tika pieņemts stratēģiskais satvars cilvēktiesību un demokrātijas jautājumā , ikgadējo ziņojumu pārveidoja, lai parādītu, ciktāl izdevies īstenot rīcības plānu. Otro daļu, kas aplūko ES darbības ārpussavienības valstīs, paredzēts publicēt septembrī.

PDF formāts:

csdadeeletfififrhuitlvlvmtnlplptskslsv

 

 

ES Īpašais pārstāvis (ESĪP) cilvēktiesību jautājumā Stavros Lambrinidis

Stavros Lambrinidis ir dzimis Atēnās un ir advokāts, viņš ir pildījis arī Grieķijas ārlietu ministra un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Laikā no 2004. gada līdz 2009. gadam viņš bija Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Darba gaitu sākumā viņs bija cilvēktiesību komitejas priekšsēdētājs Vašingtonas advokātu apvienībā.

2012. gada 1. septembrī viņš stājās ES cilvēktiesību īpašā pārstāvja amatā, un sākotnējais pilnvaru termiņš ir līdz 2014. gada 30. jūnijam. Viņa uzdevums ir vairot ES cilvēktiesību politikas efektivitāti un atpazīstamību.

Tvitera konts: @ sjlambrinidis

ESĪP 2013. gada programma — 2013. gada februāris